karavadonis
karavadonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karavadonis | karavadoņi |
| Ģen. | karavadoņa | karavadoņu |
| Dat. | karavadonim | karavadoņiem |
| Akuz. | karavadoni | karavadoņus |
| Lok. | karavadonī | karavadoņos |
Augstākais komandieris; augstākā komandējošā sastāva karavīrs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To nevar mainīt valdnieki, karavadoņi, tikumības un reliģijas sargi.
- 1697. gadā Habsburgu karavadonis Savojas princis Eižens ieņem un nodedzina pilsētu.
- Persijas karā osmaņu spēkiem nācās stāties pretī izcilam karavadonim Nadiram šaham.
- Dāvids bija veiksmīgs karavadonis, kas nostiprināja un paplašināja Izraēlas robežas.
- Zobenbrāļi mestra Folkvīna vadībā vajāja lietuviešu karaspēku un nogalināja viņu karavadoni.