karapūlis
karapūlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karapūlis | karapūļi |
| Ģen. | karapūļa | karapūļu |
| Dat. | karapūlim | karapūļiem |
| Akuz. | karapūli | karapūļus |
| Lok. | karapūlī | karapūļos |
Pretinieka karaspēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vērtīgi padomi: kā rīkoties, ja jūsu īpašumā iebrūk ienaidnieka karapūļi?
- Bildi sauca: “ Kungs uzsūta akmeņu lietu pār amoriešu karapūļiem”.
- Kā karapūlis būtu gājis pāri, viņš iedomājās un nosmējās pie sevis.
- Te paliks izdedzināta zeme, kā karapūlis būtu gājis pāri.
- Ne viņš, ne viņa karapūļi līdz Rīgai neatnāca.