karagūsteknis

Lietojuma biežums :

karagūsteknis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: militārās zinātnes

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	karagūsteknis	karagūstekņi
Ģen.	karagūstekņa	karagūstekņu
Dat.	karagūsteknim	karagūstekņiem
Akuz.	karagūstekni	karagūstekņus
Lok.	karagūsteknī	karagūstekņos

karagūstekne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	karagūstekne	karagūsteknes
Ģen.	karagūsteknes	karagūstekņu
Dat.	karagūsteknei	karagūsteknēm
Akuz.	karagūstekni	karagūsteknes
Lok.	karagūsteknē	karagūsteknēs

Naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos.

Avoti: JtV

Korpusa piemēri