karagājiens
karagājiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: militārās zinātnesLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karagājiens | karagājieni |
| Ģen. | karagājiena | karagājienu |
| Dat. | karagājienam | karagājieniem |
| Akuz. | karagājienu | karagājienus |
| Lok. | karagājienā | karagājienos |
1.Karadarbība (pret kādu valsti).
1.1.pārnestā nozīmē Organizēta darbība (pret kādu cilvēku, sabiedrības grupu, arī pret kādu parādību).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas rezultējās ar pirmo krusta karagājienu ( 1096-1099).
- Savas valdīšanas laikā organizēja karagājienus, lai atjaunotu vienotu Romas impēriju.
- Vairāku dienvidu karagājienu rezultātā Haņi iekaroja un pakļāva plašus dienvidu reģionus.
- Sulejmans I organizēja trīs karagājienus pret Persijas impērijā valdošo Sefevīdu dinastiju.
- 1263. gadā Mindaugs nosūta Daumanta vadītu armiju karagājienā uz Brjanskas kņazisti.