karaļdēls
karaļdēls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: folkloraLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karaļdēls | karaļdēli |
| Ģen. | karaļdēla | karaļdēlu |
| Dat. | karaļdēlam | karaļdēliem |
| Akuz. | karaļdēlu | karaļdēlus |
| Lok. | karaļdēlā | karaļdēlos |
Karaļa dēls; princis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Prečzines dēls, nevis KARAĻDĒLS, es jums teikšu.
- Interesantas ir ilustrācijas pasakai “ Pērkons un karaļdēli”.
- Visi auklējas un čubinās ap KARAĻDĒLU, un nevienu neinteresē, ka pirksts ir pušu man un asinis tek man.
- Nu un tātad es savā pelēkajā pidžamā pa koridoru eju uz savu palātu, kad pretī nāk neviens cits kā pats KARAĻDĒLS.
- Karels pa koridoru staigā kā karaļdēls jeb princis, un visi vienā laidā vaicā, vai viņam viss labi un vai tik viņam ko nevajag.