karačaji
karačajs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karačajs | karačaji |
| Ģen. | karačaja | karačaju |
| Dat. | karačajam | karačajiem |
| Akuz. | karačaju | karačajus |
| Lok. | karačajā | karačajos |
karačajiete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karačajiete | karačajietes |
| Ģen. | karačajietes | karačajiešu |
| Dat. | karačajietei | karačajietēm |
| Akuz. | karačajieti | karačajietes |
| Lok. | karačajietē | karačajietēs |
1.formā: daudzskaitlis Tauta, Karačaju-Čerkesu autonomā apgabala (Krievijā) iedzīvotāji; runā karačaju-balkāru valodā; ticīgie – musulmaņi.
Stabili vārdu savienojumiKaračaju-balkāru valoda.
- Karačaju-balkāru valoda vārdkoptermins — altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
2.arī formā: vienskaitlis Šīs tautas piederīgais.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā karačajs ar karačaju bija stingri to sarunājis.
- 1944.gada ziemā, ar Staļina pavēli, tika deportēti čerkesu tautības iedzīvotāji no Kabardijas un Balkārijas, un Karačaju un Čerkesu republikām.
- Karačaji un balkāri ir gandrīz 200 gadus visādā veidā nīdēti un vienalga vēl atrodas starp viņiem drosmīgi vīri, kuri uzņemas ieročiem rokās aizstāvēt savu zemi un godu pret okupantiem.