karāties
karāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | karājos | karājamies | karājos | karājāmies | karāšos | karāsimies |
| 2. pers. | karājies | karājaties | karājies | karājāties | karāsies | karāsieties, karāsities |
| 3. pers. | karājas | karājās | karāsies | |||
Pavēles izteiksme: karājies (vsk. 2. pers.), karājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: karājoties (tag.), karāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: karātos
Vajadzības izteiksme: jākarājas
1.Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu.
1.1.Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
1.2.Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
1.3.Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
2.Turēties (kur), ar rokām pieķeroties; turoties (kur, pie kā), atrasties (kur).
2.1.Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) – par auklu, ķēdi u. tml.
3.parasti formā: trešā persona; parasti kopā ar: "nost" Atkarāties1.
3.1.Nepiegulēt augumam (par pārāk lielu apģērbu).
4.parasti formā: trešā persona Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
4.1.Par debess spīdekļiem, mākoņiem, miglu u. tml.
Stabili vārdu savienojumiKarāties brunčos. Karāties diega galā; karāties diedziņā; karāties diegā. Karāties gaisā.
- Karāties brunčos sarunvaloda, idioma — pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes
- Karāties diega galā; karāties diedziņā; karāties diegā sarunvaloda, idioma — saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu
- Karāties gaisā — 1. Būt neskaidram, neatrisinātam; būt bez pamatojuma2. Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem)3. Būt nenoteiktā stāvoklī (kādam cilvēkam)
- Karāties kaklā sarunvaloda, idioma — būt (kādam) par apgrūtinājumu; būt atkarīgam (no kāda)
- Karāties klausulē sarunvaloda, idioma — runāt pa telefonu (parasti ilgi un daudz)
- Karāties mata galā; karāties zobu galā; karāties matā sarunvaloda, idioma — būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī
- Karāties zara galā; karāties kā zara galā; šūpoties zara galā; šūpoties kā zara galā; būt zara galā; būt kā zara galā frazeoloģisms — būt ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādes vajadzībām bija izgatavota konstrukcija, kurā aktierim karāties šķietami pakārtam.
- Tā Saša no četru gadu vecuma " karājas viņai kaklā".
- Kravas vilcienu sastāvi palikuši karājamies gaisā virs sprādzienā sagāztās tilta konstrukcijas.
- Notika nelaimes gadījums, pēc kura mana dzīvība karājās mata galā.
- Vienā daļā karājas kleitas un svārki, bet otrā militārais apģērbs.