kapucietis
kapucietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kapucietis | kapucieši |
| Ģen. | kapucieša | kapuciešu |
| Dat. | kapucietim | kapuciešiem |
| Akuz. | kapucieti | kapuciešus |
| Lok. | kapucietī | kapuciešos |
kapucīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kapucīns | kapucīni |
| Ģen. | kapucīna | kapucīnu |
| Dat. | kapucīnam | kapucīniem |
| Akuz. | kapucīnu | kapucīnus |
| Lok. | kapucīnā | kapucīnos |
kapucīnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kapucīnis | kapucīņi |
| Ģen. | kapucīņa | kapucīņu |
| Dat. | kapucīnim | kapucīņiem |
| Akuz. | kapucīni | kapucīņus |
| Lok. | kapucīnī | kapucīņos |
kapucīnietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kapucīnietis | kapucīnieši |
| Ģen. | kapucīnieša | kapucīniešu |
| Dat. | kapucīnietim | kapucīniešiem |
| Akuz. | kapucīnieti | kapucīniešus |
| Lok. | kapucīnietī | kapucīniešos |
Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
Avoti: SV08, IdV, LLVV, SV19
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ( kapucieši!
- Ksaverijs Knocs dzimis 1965. gadā, ir Mazo Brāļu Kapuciešu ordeņa priesteris, pastorālās teoloģijas doktors, vada rekolekcijas, ir laulāto draudzes gans, portāla " Tikšanās iespēja" galvenais redaktors.
- Pēdējā dzīves gadā šī mūzikas vēstures patiesi spožā zvaigzne mitusi Podzuoli trūcīgo kapuciešu klosterī, kur arī tapis Ciešanu laikam veltītas šedevrs – izvērstā motete " Stabat Mater", kuru Bellīni nosaucis par " sāpju dievišķo poēmu". "
- Pēdējā dzīves gadā šī mūzikas vēstures patiesi spožā zvaigzne mitusi Podzuoli trūcīgo kapuciešu klosterī, kur arī tapis siešanu laikam veltītais šedevrs - izvērstā motete « Stabat Mater», kuru gadsimtu vēlāk Vinčenco Bellīni nosaucis par « sāpju dievišķo poēmu».