kapričo
kapričo [kapˈričo] nelokāms lietvārds; joma: mūzika
Lietojuma biežums :
Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kurā ir daudz oriģinālu, negaidītu muzikālu frāžu un efektu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar šādu moto metos “ Švābu kapričo” lasīšanā.
- Tajā grupā viņš ir vienīgais, kurš kaut ko saprot no sava amata; viņa Spāņu kapričo ir ļoti interesanti orķestrēts.
- Tajā dzirdēsim galvenokārt spāniskus motīvus – gan spāņu dziesmas un melodijas no sarsuelām, gan fragmentus no Nikolaja Rimska-Korsakova " Spāņu kapričo" un Žorža Bizē operas " Karmena".
- Otrs daiļdarbs latviešu literatūrā, par kuru bezgala jūsmojis Valentīns Skulme un kuru, Ināras kundzes iekārdināta, lasu, ir Anšlava Eglīša stāstu krājums “ Švābu kapričo” ( 1951).
- Pirmo reizi izskanēs Artura Maskata " Koncerts obojai un kamerorķestrim", ko obojas solo izpildīs Normunds Šnē, Vestarda Šimkus " Klavierkoncerts", Romualda Kalsona instrumentācija Jāzepa Mediņa " Latvju kapričo".