kapracis
kapracis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kapracis | kaprači |
Ģen. | kaprača | kapraču |
Dat. | kapracim | kapračiem |
Akuz. | kapraci | kapračus |
Lok. | kapracī | kapračos |
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
1.1.pārnestā nozīmē Bojā ejas izraisītājs.
2.formā: daudzskaitlis Vaboļu kārtas līķvaboļu dzimtas ģints ("Nicrophorus"), pārtiek no kritušiem dzīvniekiem, bieži vien vispirms cenšoties tos ierakt zemē, Latvijā konstatētas 7 sugas.
Stabili vārdu savienojumiMeža kapracis. Raibais kapracis.
- Meža kapracis taksons — kapraču suga ("Nicrophorus vespilloides")
- Raibais kapracis taksons — kapraču suga ("Nicrophorus vespillo")
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apbedīšanas firmas un kaprači visādi blēdās, lai tikai nebūtu jāpārstrādājas.
- Kaprači mēģināja uzmaukt zārkam vāku, bet piepampušās miesas to nepieļāva.
- Kad nokļūstu uz dzelzceļa uzbēruma, kaprači atgriežas pie sava darba.
- Ar tevi viss skaidrs — kara invalīds, strādā par kapraci.
- Degunu no mājas izbāzu pavisam nesen, kad sarunāju kaprača vietu.