kapitulēt
kapitulēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kapitulēju | kapitulējam | kapitulēju | kapitulējām | kapitulēšu | kapitulēsim |
| 2. pers. | kapitulē | kapitulējat | kapitulēji | kapitulējāt | kapitulēsi | kapitulēsiet, kapitulēsit |
| 3. pers. | kapitulē | kapitulēja | kapitulēs | |||
Pavēles izteiksme: kapitulē (vsk. 2. pers.), kapitulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kapitulējot (tag.), kapitulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kapitulētu
Vajadzības izteiksme: jākapitulē
1.Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
1.1.pārnestā nozīmē Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citādi uz ežiņas guls nevis galvas, bet kapitulējot nomesti ieroči.
- Latvieši togad kapitulēja ar 1:3 un izslēgšanas spēlēs neiekļuva.
- un « Īslīces» vārtsargi, citas vienības kapitulēja vairāk reižu.
- Vēlāk divos setos lika kapitulēt “ Senlatviešiem” un Gulbenes komandai.
- – Mana vizuālā redze šodien ir kapitulējusi, – skumji secināju.