kantors1
kantors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kantors | kantori |
| Ģen. | kantora | kantoru |
| Dat. | kantoram | kantoriem |
| Akuz. | kantoru | kantorus |
| Lok. | kantorā | kantoros |
kantore sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kantore | kantores |
| Ģen. | kantores | kantoru |
| Dat. | kantorei | kantorēm |
| Akuz. | kantori | kantores |
| Lok. | kantorē | kantorēs |
1.Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
2.Kora priekšdziedātājs (sinagogā).
3.Kora dziedātājs (katoļu baznīcā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vitus katedrāles kantors, vēlāk par šo nodarījumu nonākot cietumā.
- Modernos kopu teorijas pētījumus aizsāka Georgs Kantors un Rihards Dēdekinds ap 1870. gadu.
- It kā svešinieks darīja visu, lai parādītu, ka Kantors nepārprotami pārspīlē un maldina skatītājus.
- Tas, kā atzīmē, piemēram, Kantors, īsti bija jūtams tikai 14. gadsimta septiĦdesmitajos gados.
- Liberālajās draudzēs rabīns bieži vada Sabata un svētku dievkalpojumus, bet tradicionālajās draudzēs par to ir atbildīgs kantors vai kazans.