kantāķis
kantāķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kantāķis | kantāķi |
| Ģen. | kantāķa | kantāķu |
| Dat. | kantāķim | kantāķiem |
| Akuz. | kantāķi | kantāķus |
| Lok. | kantāķī | kantāķos |
1.Rokas darbarīks kokmateriālu pagriešanai, velšanai vai celšanai; veļamais kāsis.
Avoti: ZTV, ViV, Mež
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 53.1. iekārušos koku nošūpošana ar gāšanas lāpstiņu, āķi un sviru ar kantāķi vai speciālo saiti;
- Izmanto darbderīgo palīginstrumentu un ierīces gāšanas dakšu , gāšanas lāpstiņu ar kantāķi , cilpeņus , sviras , cirvi , koka un plastmasas ķīļus , pārnēsājamo vinču ar virzienmaiņas bloku
- Vēl bija kantāķis , tas, ar ko veļ baļķus upē iekšā.
- Tādi celtniecības instrumenti kā špakteļlāpstiņas, skrāpji, skavas, kantāķi, sviru novilcēji, lāpstas, lāpstiņas, koka cirtņi, zāģi un kniedēšanas intrumenti arī ir nopērkami šeit.