kannurauģis
kannurauģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kannurauģis | kannurauģi |
| Ģen. | kannurauģa | kannurauģu |
| Dat. | kannurauģim | kannurauģiem |
| Akuz. | kannurauģi | kannurauģus |
| Lok. | kannurauģī | kannurauģos |
Zīlnieks (burvis), kas zīlē raugoties kannā (alus putās tajā u. tml.); kannureģis.
Avoti: JkV