kancele
kancele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kancele | kanceles |
| Ģen. | kanceles | kanceļu |
| Dat. | kancelei | kancelēm |
| Akuz. | kanceli | kanceles |
| Lok. | kancelē | kancelēs |
1.Paaugstinājums sprediķošanai baznīcā.
2.žargonisms Virs zemes kokos vai citādi iekārtots sēdeklis ar trepēm, kuru lieto gaides vai izlases medībās u. tml.
Stabili vārdu savienojumiKāpt kancelē. Mācītājs divreiz kancelē nekāpj. Mest pār kanceli. Sviest pār kanceli.
- Kāpt kancelē sarunvaloda — uzstāties ar runu, izteikties (par ko)
- Mācītājs divreiz kancelē nekāpj apvidvārds, idioma — saka, ja negrib otrreiz atkārtot iepriekš teikto
- Mest pār kanceli sarunvaloda, frazēma — paziņot no kanceles par kāda pāra saderināšanos
- Sviest pār kanceli sarunvaloda, frazeoloģisms — paziņot no kanceles par kāda pāra saderināšanos
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No baznīcu kancelēm bieži var dzirdēt politiskus sprediķus, viņš apgalvo.
- Turklāt blakus ir Kanceles kalniņš, kas ir līdzīga zaļā zona.
- Ja baznīcā notika mise, man bija jāstāv tuvu pie kanceles.
- Tieši pretim galvenajai ieejai novietots kancelaltāris - altāris kombinēts ar kanceli.
- Agras skats pacēlās tur, kur pie kanceles sudraba svečturos raudāja sveces.