kancele
kancele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kancele | kanceles |
| Ģen. | kanceles | kanceļu |
| Dat. | kancelei | kancelēm |
| Akuz. | kanceli | kanceles |
| Lok. | kancelē | kancelēs |
1.Paaugstinājums sprediķošanai baznīcā.
2.žargonisms Virs zemes kokos vai citādi iekārtots sēdeklis ar trepēm, kuru lieto gaides vai izlases medībās u. tml.
Stabili vārdu savienojumiKāpt tribīnē; kāpt kancelē. Mācītājs divreiz kancelē nekāpj. Mest pār kanceli; sviest pār kanceli.
- Kāpt tribīnē; kāpt kancelē sarunvaloda — uzstāties ar runu, izteikties (par ko)
- Mācītājs divreiz kancelē nekāpj apvidvārds, idioma — saka, ja negrib otrreiz atkārtot iepriekš teikto
- Mest pār kanceli; sviest pār kanceli novecojis, sarunvaloda, frazēma — paziņot no kanceles par kāda pāra saderināšanos
Avoti: LLVV, KnV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No baznīcu kancelēm bieži var dzirdēt politiskus sprediķus, viņš apgalvo.
- Turklāt blakus ir Kanceles kalniņš, kas ir līdzīga zaļā zona.
- Ja baznīcā notika mise, man bija jāstāv tuvu pie kanceles.
- Tieši pretim galvenajai ieejai novietots kancelaltāris - altāris kombinēts ar kanceli.
- Agras skats pacēlās tur, kur pie kanceles sudraba svečturos raudāja sveces.