kanēlis
kanēlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kanēlis | kanēļi |
| Ģen. | kanēļa | kanēļu |
| Dat. | kanēlim | kanēļiem |
| Akuz. | kanēli | kanēļus |
| Lok. | kanēlī | kanēļos |
No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Samaisīt 1-2 ĒK cukura un kanēli, pārkaisīt ābolus.
- Pievieno izmērcēto maizi, sasmalcinātu šķiņķi, kanēli un iekuļ olu.
- Mīklā iemaisa kanēli, 1/2 glāzi sakapātu riekstu un kubiņos sagrieztus ābolus
- Cukura sīrupam pievieno citrona sulu, sarīvētu citrona miziņu un kanēli.
- Smilšu mīklai pievieno kanēli, garšvielu maisījumu, samīca, izveltnē.