kalvinieks
kalvinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kalvinieks | kalvinieki |
| Ģen. | kalvinieka | kalvinieku |
| Dat. | kalviniekam | kalviniekiem |
| Akuz. | kalvinieku | kalviniekus |
| Lok. | kalviniekā | kalviniekos |
kalviniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kalviniece | kalvinieces |
| Ģen. | kalvinieces | kalvinieču |
| Dat. | kalviniecei | kalviniecēm |
| Akuz. | kalvinieci | kalvinieces |
| Lok. | kalviniecē | kalviniecēs |
Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
Avoti: LLVV