kakāt
kakāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kakāju | kakājam | kakāju | kakājām | kakāšu | kakāsim |
| 2. pers. | kakā | kakājat | kakāji | kakājāt | kakāsi | kakāsiet, kakāsit |
| 3. pers. | kakā | kakāja | kakās | |||
Pavēles izteiksme: kakā (vsk. 2. pers.), kakājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kakājot (tag.), kakāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kakātu
Vajadzības izteiksme: jākakā
Izvadīt fekālijas.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr nedz viņš, nedz citi Kakā izredzes augstu nevērtē. "
- Pakalnu ķēve nekakā, iekams mēs neesam tikuši līdz prāmja rindai.
- Viņš tā arī pajautā Sinoptiķim: “ Kur lai kakā?”
- Meitene aptvēra, ka tad, ja neēd, nav arī jākakā.
- Pat tad, ja mūsējie kakātu zelta stieņus, tas nebūtu vietā.