kaiva
kaiva sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kaiva | kaivas |
Ģen. | kaivas | kaivu |
Dat. | kaivai | kaivām |
Akuz. | kaivu | kaivas |
Lok. | kaivā | kaivās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaivu Meļņiku, Rīgas 15. vidusskolas skolotāju, - par radošu un mērķtiecīgu pedagoģisko darbu vispārējā izglītībā;
- Aicināju novadnieci uz sarunu, lai izzinātu, kā viņai pašlaik klājas un kur dzīves gaitas Kaivu aizvedušas.
- KAIVA KRŪZEPavasara dvesma Pavasaris tuvojas auļiem,Un es tam ļaujos,Saulei pretī sniedzos – Kā pūpolzars liecos.
- Vidējā grupā bija tikai divas dalībnieces, viena no tām Kaiva Annika Avotiņa no Pļaviņu novada ģimnāzijas 6. klases.
- Kaivas