kairums
kairums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kairums | kairumi |
| Ģen. | kairuma | kairumu |
| Dat. | kairumam | kairumiem |
| Akuz. | kairumu | kairumus |
| Lok. | kairumā | kairumos |
Vispārināta īpašība → kairs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zem tā lūpas pazaudēja sārto kairumu un kļuva kā jaunavīgs marmors.
- Tikai pārtraukšanai šeit ir nevis kairuma raksturs, bet gan organizējošā funkcija.
- Tomēr tāpēc nav vieglāk bilžu kairumu, kuras pieejamas skaistās, nesen izdotās seno fotogrāfiju publikācijās,izmantot patiesam ieskatam to būtībā.
- Cilvēka ķermeņa un sejas skaistumu paši savas dzīves ietvaros redzam zūdam uz visiem laikiem, taču šis īslaicīgums piešķir to kairumam jaunu kairumu.
- Aizvien der atcerēties, cik īss no šejienes bijis ceļš līdz visjaunākās literatūras vēstures negantākajiem nomaldiem, kādus kairumus kastrētā metodika pratusi gūt ar pašiem pretīgākajiem neoloģismiem aiz “ vērtību” zelta vārtiem: “ Kā visa poēzija galu galā tiecas uz “ vārdīgo” vērtību pasauli, tā formālā nozīmē poēzija ir runas nepastarpināto izteiktspēju pēdējais kāpinājums un iekšķīgojums.”