kailināt
kailināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: poligrāfijaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kailinu | kailinām | kailināju | kailinājām | kailināšu | kailināsim |
| 2. pers. | kailini | kailināt | kailināji | kailinājāt | kailināsi | kailināsiet, kailināsit |
| 3. pers. | kailina | kailināja | kailinās | |||
Pavēles izteiksme: kailini (vsk. 2. pers.), kailiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kailinot (tag.), kailināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kailinātu
Vajadzības izteiksme: jākailina
1.joma: poligrāfija Pildīt ar kailmateriālu tās vietas, kas iespiedumā ir baltas.
2.apvidvārds Traukt nost (lapas) – par vēju.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārste teica, ā tev ir gastrīts, patstāvīgi tiek kailināta kuņģa gļotāda, nekas ņem LOMAC palito un ieturi diētu, nē nu man jau patīk.