kažokots
Lietojuma biežums :
kažokots īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | kažokots | kažokoti |
Ģen. | kažokota | kažokotu |
Dat. | kažokotam | kažokotiem |
Akuz. | kažokotu | kažokotus |
Lok. | kažokotā | kažokotos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
kažokota | kažokotas |
kažokotas | kažokotu |
kažokotai | kažokotām |
kažokotu | kažokotas |
kažokotā | kažokotās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | kažokotais | kažokotie |
Ģen. | kažokotā | kažokoto |
Dat. | kažokotajam | kažokotajiem |
Akuz. | kažokoto | kažokotos |
Lok. | kažokotajā | kažokotajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
kažokotā | kažokotās |
kažokotās | kažokoto |
kažokotajai | kažokotajām |
kažokoto | kažokotās |
kažokotajā | kažokotajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Tāds, kas ir tērpies kažokā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai arī – no virknes sīku, pavisam muļķīgu, ar skaidru saprātu neizskaidrojamu sakritību, jo, kamēr tā no svešatnes atceļojusī žurka sirdīgi kasīja no pestilences pampstošo sarkano bubonīti uz saviem sāniem, no stūra, aizslēpies aiz koka ietves dēļgala, klusiņām, galvu plecos ierāvis un kažokotās lāpstiņas atšāvis, sastingušām acīm, astei kā svārstam pa zemi no vienas puses uz otru bez skaņas šaudoties, viņu vēroja bezvārdis Viļņas kaķis, kurš gluži kā pieredzējis mīlnieks gribēja paildzināt baudu, iekams mesties virsū guvumam, kas, pēc paša aprēķiniem, jau neapšaubāmi piederēja viņam, taču, kā jau mēdz gadīties, kad, pārmēru ilgi tīksminoties par uzvarošajām gaidām, garām tiek palaists īstais mirklis, visu uzmanību veltīdams medījumam, tas nemaz nejuta, kā pār viņu itin kā melns nāves priekškars pēkšņi nolaidās maiss, un tūliņ viņu zemei piespieda sētnieks, kas viņu bija novaktējis, pildot voita pavēli, un, kamēr bezvārdis kaķis, kurš varbūt būtu varējis notikumu gaitu pagriezt pavisam citā virzienā un attālināt pilsētas likteni, plosījās, ņaudēja ne savā balsī, brēkdams teju kā kaujams zīdainis, un tika stingrāk iesiets maisā, izbaidītā žurka spruka kādā vaļējā spraugā, tieši pilsētas iekšās, taisni tās tumšajās un mitrajās pazemes zarnās.
- Zābakoti, kažokoti,
- iepriekšējā reizē, kad braucu, dzīvas briežu govs vietā, nācās slalomot starp vairākām lielām kažokotām, asiņainām un gaļainām čupām uz šosejas.
- Pēc fiziskās nāves vēlos sastapties ar kažokotiem eņģeļiem, kuri mani sargāja šajā dzīvē, savam sunēm Ubharni Elfu un Čillu, staigāt ar viņām pa mežu un vakarā glāstīt murrājošo rudo runci Rūdiju.