kažauks
kažauks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kažauks | kažauki |
| Ģen. | kažauka | kažauku |
| Dat. | kažaukam | kažaukiem |
| Akuz. | kažauku | kažaukus |
| Lok. | kažaukā | kažaukos |
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zirņus sējot , kažauku velk mugurā , lai tie mīksti aug
- Kas tītavas taisa , žigli mirīs , kažauku lāpa , ilgi dzī vās
- ta viņiem tūlin ir ziemas kažauks mugurā un villa nenāk nost
- Tīri vīri , visi vīri , ne poda kāris , ne uguni kūris , ne kažauka lāpījis