kašklis
kašklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kašklis | kaškļi |
| Ģen. | kaškļa | kaškļu |
| Dat. | kašklim | kaškļiem |
| Akuz. | kaškli | kaškļus |
| Lok. | kašklī | kaškļos |
1.Vērpjamā ratiņa detaļa – metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
2.Ķildīgs cilvēks.
Avoti: ME