kašeklis
kašeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kašeklis | kašekļi |
| Ģen. | kašekļa | kašekļu |
| Dat. | kašeklim | kašekļiem |
| Akuz. | kašekli | kašekļus |
| Lok. | kašeklī | kašekļos |
1.Abrkasis.
2.Rīks, ar ko rok rāceņus.
3.Mucenieku darba rīks.
4.Koka vai dzelzs adata, ar kuru linu vai pakulu kodeļu piesprauž pie sprēslīcas.
Avoti: ME, EH