kaņepītis
kaņepītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaņepītis | kaņepīši |
| Ģen. | kaņepīša | kaņepīšu |
| Dat. | kaņepītim | kaņepīšiem |
| Akuz. | kaņepīti | kaņepīšus |
| Lok. | kaņepītī | kaņepīšos |
Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķeģu ģints suga ("Acanthis cannabina"), neliels dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
Avoti: LLVV, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaņepītis barojas uz zemes, lakstaugos vai krūmu apakšējos zaros.
- Ļoti nelielā daudzumā, īpaši vasarā, kaņepīši barojas arī ar bezmugurkaulniekiem.
- Kalnu ķeģis pēc izskata ir necils, nevienmērīgi brūni krāsots putns kaņepīša lielumā.
- Kaņepītis ir sastopams gandrīz visā Eiropā, izņemot Skandināvijas un Somijas ziemeļu daļu.
- Kaņepītis Latvijā regulāri ziemo, tomēr galvenokārt rietumu daļā.