kaļķenīca
Lietojuma biežums :
kaļķenīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaļķenīca | kaļķenīcas |
| Ģen. | kaļķenīcas | kaļķenīcu |
| Dat. | kaļķenīcai | kaļķenīcām |
| Akuz. | kaļķenīcu | kaļķenīcas |
| Lok. | kaļķenīcā | kaļķenīcās |
Pīpe.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No ģermāņu valodām aizgūti galvenokārt mākslīgi darinātu hidrogrāfisku objektu nosaukumi ( piemēram, dīķis, grāvis, rennis) un artefaktu vai cilvēka radītu objektu apzīmējumi ( piemēram, magazīna, smēde, šķūnis, tuornis, kā arī aizgūti vārdi ar latviešu valodas izskaņu kaļķenīca, ķieģeļnīca u. c.).
- Starp ēku nosaukumiem daudz ir tādu, kas apzīmē saimnieciskās vai rūpnieciskās ražošanas celtnes – bez vispārīgā un reti lietotā apelatīva fabrika ( arī pabrika, pabrīķis) latviešu toponīmijā sastopami apzīmējumi alus darītavai ( alus darītava, brūzis), ķieģeļceplim ( ceplis, ķieģeļceplis, ķieģeļnīca, Latgalē arī cegalna, cegalnīca, ceglinīca, Kurzemē – stieģeļceplis), kaļķu ceplim ( kaļķenīca), darvas dedzinātavai ( degutnīca), kaltuvei ( smēde), krējuma, piena un siera ražotnei ( krejuotava, pienuotava, siernīca), graudu kaltētavai ( kalte), kulšanas ( rija) un malšanas vietai ( dzirnas, dzirnavas, dzirnus, patmala, patmales, sudmalas, ūdensdzirnavas, vējdzirnavas, vējenes, vējsudmalas).
- pīpis, kaļķis, kaļķītis, kaļķenīca, kuļķis, ķuļķene, ķuļķis, suļķis, zuļķis, ķūķis