kūlums
kūlums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kūlums | kūlumi |
Ģen. | kūluma | kūlumu |
Dat. | kūlumam | kūlumiem |
Akuz. | kūlumu | kūlumus |
Lok. | kūlumā | kūlumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → kult1; kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
2.Paveikta darbība, rezultāts → kult2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai tas nenotiktu, ik pa laikam kūlumu pasilda uz plītsmalas.
- kad labības torņos teju kā bija sabērts graudu kūlums,
- „Šogad ražas novākšana ir uzsākta ļoti agri – pirmais kūlums Jaunpils pusē jau 7.jūlijā.
- Pēdējo dienu kūlums jau ir daudz sausāks, pateicoties saulainajam laikam, mitrums sarucis līdz 13%.
- Senāk te auguši lieli ozoli un ļaudis līdz vismaz 19. gadsimta vidum ik gadus uz šī muldakmens esot ziedojuši pirmā kūluma labību, arī vārpas, sviestu, pienu, kā arī naudu.