kūleņot
kūleņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kūleņoju | kūleņojam | kūleņoju | kūleņojām | kūleņošu | kūleņosim |
| 2. pers. | kūleņo | kūleņojat | kūleņoji | kūleņojāt | kūleņosi | kūleņosiet, kūleņosit |
| 3. pers. | kūleņo | kūleņoja | kūleņos | |||
Pavēles izteiksme: kūleņo (vsk. 2. pers.), kūleņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kūleņojot (tag.), kūleņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kūleņotu
Vajadzības izteiksme: jākūleņo
1.Vairākkārt pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
1.1.Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju.
1.2.Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt.
1.3.Vairākkārt krist, velties (parasti draiskuļojoties).
1.4.pārnestā nozīmē Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
2.Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Riekstiņš un Bogdanovičs kļuvuši par pirmajiem, kuri folkreisā kūleņojuši divreiz.
- Zaudējot kontroli pār auto, notika avārija - mašīna esot kūleņojusi.
- Saule bradā pa upes vidu, kur ap akmeņiem kūleņo straume.
- Viņa griezās riņķī un riņķī, un pasaule ap viņu kūleņoja.
- Mainās negaidītas situācijas, kūleņo psiholoģiski pagriezieni, reaktīvs temps.