kūkot1
kūkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kūkoju | kūkojam | kūkoju | kūkojām | kūkošu | kūkosim |
| 2. pers. | kūko | kūkojat | kūkoji | kūkojāt | kūkosi | kūkosiet, kūkosit |
| 3. pers. | kūko | kūkoja | kūkos | |||
Pavēles izteiksme: kūko (vsk. 2. pers.), kūkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kūkojot (tag.), kūkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kūkotu
Vajadzības izteiksme: jākūko
Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 20. Antona Kūkoja 80. jubilejas gada notikumi, grāmata " Mīlesteiba.
- Kūko tikai tēviņi, gan tupot koka galā, gan lidojot.
- - Man šogad dzeguze nav kūkojusi, - Florence domīgi atzina.
- Viņš ir tik vecs, ka jaudā vienīgi kūkot kā dzeguze.
- Taču atbild žurnālistes dzeguze, tieši šajā brīdī tā iesāk kūkot.