kūja
kūja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūja | kūjas |
| Ģen. | kūjas | kūju |
| Dat. | kūjai | kūjām |
| Akuz. | kūju | kūjas |
| Lok. | kūjā | kūjās |
Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tik tikko atjēdzos, ka visā savā pārbīlī atstāju kūju vilcienā.
- Arī latvieši, arī mans tēvs – ar kūju rokā kā ubags.
- Viņš turpināja iet, nogaidīdams sarunas turpinājumu un vilkdams sev līdzās kūju.
- Vecai sievai, kas ar kūju klibo pa ceļu...
- Tad viņa nolauza zaru ceļmalas krūmam un šīs kūjas galā uzmauca savu cepurīti.