kļošs
kļošs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kļošs | kļoši |
| Ģen. | kļoša | kļošu |
| Dat. | kļošam | kļošiem |
| Akuz. | kļošu | kļošus |
| Lok. | kļošā | kļošos |
Zvanveida griezums apģērbam; bikšu galu paplatinājums; svārku apakšdaļas paplatinājums.
Avoti: MLVV, KiV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt vēl septiņdesmito gadu teātra cienītāji Kalniņu atceras ar pagariem matiem un kļoša biksēs.
- Pušmucovā atkoda, atsita viltus Paulam brilli, bet viltus Lapčenokam Turkos norāva kļošas un ar roratslēgu būtu atsituši šnobeli.
- Katrā ziņā šo garo, tumšo, uzšūtām mežģīņu rozēm rotāto kleitu ar savilkumiem augšdaļā un “ kļošu” apakšdaļā, kronim līdzīgo kažokādu cepuri, šo absolūti eklektisko veidojumu nevilktu mugurā neviens parasts cilvēks.
- Tad E. Vāne tiek ieģērbta miesaskrāsas triko kombinezonā, kam bikšu staras piegrieztas kļošā, bet krūtis izšūtas ar „ dārgakmeņiem”.
- Cik mīļi uzzīmēti bērni, cik kolosālas tās mini kleitiņas un kļoši!