kļenčīt
kļenčīt 2. konjugācijas darbības vārds; žargonismsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kļenčīju | kļenčījam | kļenčīju | kļenčījām | kļenčīšu | kļenčīsim |
| 2. pers. | kļenčī | kļenčījat | kļenčīji | kļenčījāt | kļenčīsi | kļenčīsiet, kļenčīsit |
| 3. pers. | kļenčī | kļenčīja | kļenčīs | |||
Pavēles izteiksme: kļenčī (vsk. 2. pers.), kļenčījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kļenčījot (tag.), kļenčīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kļenčītu
Vajadzības izteiksme: jākļenčī
Cilme:No krievu клянчить.
Avoti: T