kēms
kēms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: ģeoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kēms | kēmi |
| Ģen. | kēma | kēmu |
| Dat. | kēmam | kēmiem |
| Akuz. | kēmu | kēmus |
| Lok. | kēmā | kēmos |
Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šo formu krustpunktos paceļas neregulāri kēmu—morēnu pauguri, pakalni.
- Vietām sastopamas arī ledāja akumulatīvās formas, atsevišķi kēmi, arī kāpas.
- Reljefu veido nelieli pauguri ( kēmi), starp kuriem atrodas purvaini pazeminājumi.
- Pazeminājuma vidējo stāvu veido nelielu pauguru ( galvenokārt kēmu) joslas un grupas.
- Šo formu krustpunktos paceļas neregulāri kēmu—morēnu pauguri.