kēkss
kēkss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kēkss | kēksi |
| Ģen. | kēksa | kēksu |
| Dat. | kēksam | kēksiem |
| Akuz. | kēksu | kēksus |
| Lok. | kēksā | kēksos |
Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- * burkānu biezumus var sajaukt ar gatavo kēksu vai vafeļu maisījumu.
- Pēc trīs dienām marli var vēlreiz saslapināt un kēksu ietīt atkārtoti.
- Garenā kēksa veidnē ieklāj cepamo papīru, ietauko, ielej mīklu.
- Divos mazākos vai vienā lielā traukā apakšā liec daļu kēksa gabalu.
- Glazūru, vēl siltu un nesastingušu, pārklāj pāri atdzisušajam kēksam.