kāsēt1
kāsēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kāsēju | kāsējam | kāsēju | kāsējām | kāsēšu | kāsēsim |
| 2. pers. | kāsē | kāsējat | kāsēji | kāsējāt | kāsēsi | kāsēsiet, kāsēsit |
| 3. pers. | kāsē | kāsēja | kāsēs | |||
Pavēles izteiksme: kāsē (vsk. 2. pers.), kāsējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kāsējot (tag.), kāsēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kāsētu
Vajadzības izteiksme: jākāsē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādu laiciņu vēl kāsēju, bet tad kņudēšana rīkles galā pāriet.
- Viņš krekšķināja un kāsēja, izvilka kabatlakatu un noslaucīja pieri.
- Spirtainais napoleons neganti kož kaklā, un Arhivāram ir jākāsē.
- — Edmunds gandrīz aizrijas ar alus putām un sāk kāsēt.
- Jūs krekstat, kāsējat un spļaujat no mutes tīmekļus.