kārsējs
kārsējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kārsējs | kārsēji |
| Ģen. | kārsēja | kārsēju |
| Dat. | kārsējam | kārsējiem |
| Akuz. | kārsēju | kārsējus |
| Lok. | kārsējā | kārsējos |
kārsēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kārsēja | kārsējas |
| Ģen. | kārsējas | kārsēju |
| Dat. | kārsējai | kārsējām |
| Akuz. | kārsēju | kārsējas |
| Lok. | kārsējā | kārsējās |
Strādnieks, kas kārš (vilnu); kāršanas speciālists.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet darāmās kārtas kārsēja Dace
- Lai tāds paklausās, ko runā vienkāršā tauta, zemnieki, amatnieki, audēji, važoņi, vilnas kārsēji, lupatnieki, krodzinieki, dzērāji, mūki, priesteri, bagātie un nabagie, jaunas un vecas sievietes.
- Kafejnīcās, tratorijās, kinoteātros, uz ielu stūriem un rātsnama arkādēs drūzmējas lupatnieki, audēji, kārsēji, mehāniķi, krāsotāji, kas visi runā skaļā balsī, un izruna tiem ir nepārprotami vietējā – kā Bernokīno, Karnačam, Pimpero, Skarakjam.
- Miera un līdzsvarotības izjūtas izraisa ainas, kurās attēlota kāda darba veicēja ikdiena ( “ Klēts priekšā”, 1930–1940, LNMM; “ Dienu sākot”, 1940, “ Kārsēja” ( “ Valda”), 1940, “ Aitu cirpēja”, 1944, “ Klētsdurvis” ( “ Valda”), 1945; visi: PK).
- 1257.10. Šķiedru KĀRSĒJS – profesijas kods " 7318 10";