kārnīties
kārnīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kārnos | kārnāmies | kārnījos | kārnījāmies | kārnīšos | kārnīsimies |
| 2. pers. | kārnies | kārnāties | kārnījies | kārnījāties | kārnīsies | kārnīsieties, kārnīsities |
| 3. pers. | kārnās | kārnījās | kārnīsies | |||
Pavēles izteiksme: kārnies (vsk. 2. pers.), kārnieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kārnoties (tag.), kārnīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kārnītos
Vajadzības izteiksme: jākārnās
1.Kārpīties, kašņāties.
2.Intensīvi darboties, sērtot kokus, līžot līdumu, arot zemi.
Avoti: LLVV, ViV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- čupā kāravs kārtībnieks karceris ieslodzījuma telpa kārklu vācietis latvietis , kas uzdodas par vācieti kārnīties ķildoties
- Lai stāsts būtu pilnīgāks, tad jāpiemetina, ka kaimiņienei bija suns, kurš nez kādu savu suņu instinktu vadīts bija nolēmis kārnīties mūsu pagalmā.
- Mairi - Madar - Ilzi, vai kā nu tur tevi, psihologu - amatieri sauc, būtu labāk nevis kārnījies uz citiem, bet pastāstījis par savu sakārtoto dzīvi un - pats galvenais - kā tev to izdevās sakārtot.