kārkāt
kārkāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kārkāju | kārkājam | kārkāju | kārkājām | kārkāšu | kārkāsim |
| 2. pers. | kārkā | kārkājat | kārkāji | kārkājāt | kārkāsi | kārkāsiet, kārkāsit |
| 3. pers. | kārkā | kārkāja | kārkās | |||
Pavēles izteiksme: kārkā (vsk. 2. pers.), kārkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kārkājot (tag.), kārkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kārkātu
Vajadzības izteiksme: jākārkā
Vairākkārt ķērkt (par dažiem putniem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ko kārkājat, krauklīši?
- Ko kārkājat , krauklīši