kārīgums
kārīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kārīgums | kārīgumi |
| Ģen. | kārīguma | kārīgumu |
| Dat. | kārīgumam | kārīgumiem |
| Akuz. | kārīgumu | kārīgumus |
| Lok. | kārīgumā | kārīgumos |
1.Vispārināta īpašība → kārīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → kārīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 72. Turpretī tas, kas piesargājas no atlaižu sludinātāju kārīguma un pārdrošības, lai tas ir svētīts.
- Brīnāmies par " priekšstāvju" slēpto un atklāto kārīgumu – kaut teikts, ka – " Ja mantai būtu kāda nozīme debesīs, tā netiktu dota katram, kurš pagadās."