kāpuļot
kāpuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kāpuļoju | kāpuļojam | kāpuļoju | kāpuļojām | kāpuļošu | kāpuļosim |
| 2. pers. | kāpuļo | kāpuļojat | kāpuļoji | kāpuļojāt | kāpuļosi | kāpuļosiet, kāpuļosit |
| 3. pers. | kāpuļo | kāpuļoja | kāpuļos | |||
Pavēles izteiksme: kāpuļo (vsk. 2. pers.), kāpuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kāpuļojot (tag.), kāpuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kāpuļotu
Vajadzības izteiksme: jākāpuļo
1.Kāpelēt1.
2.Kāpelēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad sievietes kāpuļo pāri pār vīra darba rīkiem , tad tie drīz saplīst un aiziet niekos