kāmēt1
kāmēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kāmēju | kāmējam | kāmēju | kāmējām | kāmēšu | kāmēsim |
| 2. pers. | kāmē | kāmējat | kāmēji | kāmējāt | kāmēsi | kāmēsiet, kāmēsit |
| 3. pers. | kāmē | kāmēja | kāmēs | |||
Pavēles izteiksme: kāmē (vsk. 2. pers.), kāmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kāmējot (tag.), kāmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kāmētu
Vajadzības izteiksme: jākāmē
1.Kļūt ļoti vājam; ciest badu.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāmēs varam runāt par kādu lielisko latviešu dievu, ja tās pašasdainas tapušas laikā, kad te mita tikai neskaitāmas ciltis?
- Es liku krūtis pretsasējumu, ar rokām turēdamies stingri savilktajām atsējām, un nu tikai nojautu, ka zirgam, kaut arī pa asfaltētu šoseju, nebūt nebija tik viegli pavilkt vezumu, kāmēs to domājām.
- Tad uz kāmēs varam vienoties?!
- Piere iekritusi un kāmē ļoti.
- Tāpat ka Krievija atbalsta ģimenes ar bērniem,nevis kā šeit , atmet grašus un slavē sevi , kāmēs mīlam bērnus.