kājinieks
kājinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kājinieks | kājinieki |
| Ģen. | kājinieka | kājinieku |
| Dat. | kājiniekam | kājiniekiem |
| Akuz. | kājinieku | kājiniekus |
| Lok. | kājiniekā | kājiniekos |
kājiniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kājiniece | kājinieces |
| Ģen. | kājinieces | kājinieču |
| Dat. | kājiniecei | kājiniecēm |
| Akuz. | kājinieci | kājinieces |
| Lok. | kājiniecē | kājiniecēs |
3.apvidvārds Kājnieku vienības kareivis.
4.apvidvārds Bandinieks (šaha spēlē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No 1935. gada līdz 1937. gadam dienējis 6. Rīgas kājinieku pulkā.
- Draudus dzīvniekiem rada arī kājinieku mīnas, kas joprojām saglabājušās konflikta teritorijās.
- Dziesma tapusi ar Valmieras 4. kājinieku pulka pieminekļa fonda atbalstu.
- Es esmu riktīgs kājinieks, absolūti atkarīga no " Rīgas satiksmes",
- Kamēr viņa bija starp dzīvajiem, es nemaldīgā meistarībā iekaroju kurlo kājinieku pulkus, kas, pārģērbti uzvalkos un zīda kruzuļos, tupēja zem manas paceltās rokas.