kājauts
kājauts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kājauts | kājauti |
| Ģen. | kājauta | kājautu |
| Dat. | kājautam | kājautiem |
| Akuz. | kājautu | kājautus |
| Lok. | kājautā | kājautos |
Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja bērns nomira, vīri savus kājautus varēja dabūt atpakaļ.
- Vīriem bija jāatdod savi kājauti, pēdējās lupatas.
- Pārsvarā vīri savus kājautus varēja dabūt atpakaļ.
- Karogu saplēsa un uztaisīja kājautus.
- Mūsdienās tik ierastajām prievītēm, kuras apsien ap kaklu, senāk bija tikai praktiska nozīme — kājautu apsiešanai. “