kāķis1
kāķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kāķis | kāķi |
| Ģen. | kāķa | kāķu |
| Dat. | kāķim | kāķiem |
| Akuz. | kāķi | kāķus |
| Lok. | kāķī | kāķos |
1.Kauna stabs – soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
2.Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos – šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
Avoti: LLVV, VtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt koncertu Kāķu baznīcā Jānis Roze raksturo kā spēcīgu. “
- Lien būdā, muļķīt, par mutes brūķēšanu vēl uzvilks pie kāķa.
- Vienlaicīgi no abām pusēm, uzglūnēja kā divi kāķi un sagrāba zem padusēm.
- Fridrihsonu neaiztiec, viņam radiniece študierē mākslu, tūliņ atpazīs, paraus pie kāķa.
- Mani varētu raut pie kāķa, lai es tanī izmainītu kaut jel vienu vienīgu burtu.