jūsmot
jūsmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | jūsmoju | jūsmojam | jūsmoju | jūsmojām | jūsmošu | jūsmosim |
| 2. pers. | jūsmo | jūsmojat | jūsmoji | jūsmojāt | jūsmosi | jūsmosiet, jūsmosit |
| 3. pers. | jūsmo | jūsmoja | jūsmos | |||
Pavēles izteiksme: jūsmo (vsk. 2. pers.), jūsmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jūsmojot (tag.), jūsmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: jūsmotu
Vajadzības izteiksme: jājūsmo
Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu.
PiemēriMani paziņas ļoti jūsmo par Jaunzēlandi.
- Mani paziņas ļoti jūsmo par Jaunzēlandi.
- Savukārt Strunke jūsmoja par Itālijas kalnaino mazpilsētu arhitektūru, kas viņam likās īsts kubistu sapnis.
- Zemnieki par dabas daiļumu nejūsmo, viņi to pat neredz, jo dīkai vērošanai un jūsmošanai nav laika – lauku darbi dzen cits citu.
- Viņš teicami spēlē lautu, pat mazliet komponē, audzē bites un jūsmo par astroloģiju.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit