jēlums
jēlums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jēlums | jēlumi |
| Ģen. | jēluma | jēlumu |
| Dat. | jēlumam | jēlumiem |
| Akuz. | jēlumu | jēlumus |
| Lok. | jēlumā | jēlumos |
1.Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
1.1.Gļotādas bojājums; čūla.
Stabili vārdu savienojumiKuņģa jēlums.
- Kuņģa jēlums kolokācija — kuņģa sienas bojājums; kuņģa čūla
2.apvidvārds Nepietiekami izcepta, izvārīta daļa ēdiena.
3.apvidvārds Rupjība, nepieklājība.
4.parasti formā: daudzskaitlis Dzīvnieku iekšu mīkstās, gļotainās daļas; dzīvnieku iekšas.
Avoti: LLVV, KiV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādu dienu templī ieradās vecs vīrietis ar, pūžņojošu jēlumu kājā.
- Es domāju, kuņģa jēlumus un dragātos nervus neieskaitot.
- Sūrst elkoņi, delma locītavas — vienos vienīgos jēlumos.
- Iesākumā tornis nebija Francijas tautas iecienīts, daudzi to sauca par " jēlumu acī".
- Streptokoka izraisītais rīkles apsārtums tiek raksturots kā „ jēluma”izjūta, kas pastiprinās rijot šķidrumus.