jundīt
jundīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | jundīju | jundījam | jundīju | jundījām | jundīšu | jundīsim |
| 2. pers. | jundī | jundījat | jundīji | jundījāt | jundīsi | jundīsiet, jundīsit |
| 3. pers. | jundī | jundīja | jundīs | |||
Pavēles izteiksme: jundī (vsk. 2. pers.), jundījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jundījot (tag.), jundīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: jundītu
Vajadzības izteiksme: jājundī
jundīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | jundu | jundām | jundīju | jundījām | jundīšu | jundīsim |
| 2. pers. | jundi | jundāt | jundīji | jundījāt | jundīsi | jundīsiet, jundīsit |
| 3. pers. | junda | jundīja | jundīs | |||
Pavēles izteiksme: jundi (vsk. 2. pers.), jundiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jundot (tag.), jundīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: jundītu
Vajadzības izteiksme: jājunda
1.poētiska stilistiskā nokrāsa Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Junda tāpat zināja, ka starp acīm iedūrusies sudraba bulta.
- Junda nopūtās, pacēla no zāles arbaletu un uzkāra plecā.
- Junda šajā laikā nemēdz būt, nav arī nekādi svētki.
- Bet ap tiem, kas izkārti, jundījušas kaislības.
- Tas no jauna uz jundīja atmiņas un sabangoja psihi.