jumis
jumis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jumis | jumji |
| Ģen. | jumja | jumju |
| Dat. | jumim | jumjiem |
| Akuz. | jumi | jumjus |
| Lok. | jumī | jumjos |
1.Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi.
2.joma: mitoloģija Druvu auglības dievība (arī ar lielo sākumburtu).
Stabili vārdu savienojumiJumja māte.
- Jumja māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā minēta tikai dažos tekstos, vairumā gadījumu lauku ražības aizgādību veic viņas vīrišķais līdzinieks jumis
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl mēdz teikt – Apkūlības, dievturi saka – Apjumības, Jumji.
- Jumja ķeršanas laikā neprecētās meitas vērojušas kukaiņus, kas iemiesoja dabas auglību.
- Jumja zīme ir arī uz vēja rādītāja metāla bumbas.
- Jumim šķiet piedēvētas arī spējas novērst laukā palikušo vārpu un nokauto lopu iztrūkumu.
- Piemēram, Ūsiņa kults galvenokārt izplatīts starp sēļiem, bet Jumja — zemgaļiem.