jukt1
Lietojuma biežums :
jukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) — par priekšmetu.
1.1.Šķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
1.2.Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
1.3.Šķīst, tikt kliedētam.
1.4.Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
2.parasti formā: trešā persona Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
2.1.Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
2.2.Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
3.parasti formā: trešā persona Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
4.parasti formā: trešā persona Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
4.1.Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
5.sarunvaloda Kļūt psihiski slimam.
Stabili vārdu savienojumiBūt kā jukušam (uz ko). Jukt prātā (retāk galvā).
Stabili vārdu savienojumiJukt ārā (arī laukā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri